Šonedēļ ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) sadarbībā ar PVO publicēja savu pirmo globālo ziņojumu par šūnu bāzes produktu pārtikas nekaitīguma aspektiem.
Ziņojuma mērķis ir sniegt stabilu zinātnisku pamatu, lai sāktu izveidot normatīvos regulējumus un efektīvas sistēmas, kas nodrošinātu alternatīvu olbaltumvielu drošību.
FAO pārtikas sistēmu un pārtikas nekaitīguma nodaļas direktore Korinna Houksa sacīja: “FAO kopā ar PVO atbalsta savus biedrus, sniedzot zinātniskus padomus, kas var būt noderīgi pārtikas nekaitīguma kompetentajām iestādēm, lai tās varētu izmantot par pamatu dažādu pārtikas nekaitīguma jautājumu pārvaldībai.”
FAO paziņojumā teikts: “Uz šūnām balstīta pārtika nav futūristiska pārtika. Vairāk nekā 100 uzņēmumu/jaunuzņēmumu jau izstrādā uz šūnām balstītus pārtikas produktus, kas ir gatavi komercializācijai un gaida apstiprinājumu.”
Ziņojumā teikts, ka šīs veicinošās pārtikas sistēmas inovācijas ir atbilde uz “milzīgām pārtikas problēmām”, kas saistītas ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu līdz 9,8 miljardiem 2050. gadā.
Tā kā daži uz šūnām balstīti pārtikas produkti jau atrodas dažādās izstrādes stadijās, ziņojumā teikts, ka ir “ļoti svarīgi objektīvi novērtēt ieguvumus, ko tie varētu sniegt, kā arī visus ar tiem saistītos riskus, tostarp bažas par pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti”.
Ziņojumā ar nosaukumu “Šūnu pārtikas nekaitīguma aspekti” ir iekļauta literatūras sintēze par attiecīgajiem terminoloģijas jautājumiem, uz šūnām balstītas pārtikas ražošanas procesu principiem, globālo normatīvo regulējumu ainavu un gadījumu izpēti no Izraēlas, Kataras un Singapūras, “lai izceltu dažādas darbības jomas, struktūras un kontekstus, kas saistīti ar šo valstu normatīvajiem regulējumiem attiecībā uz uz šūnām balstītu pārtiku”.
Publikācijā iekļauti FAO vadītās ekspertu konsultācijas rezultāti, kas notika pagājušā gada novembrī Singapūrā, kur tika veikta visaptveroša pārtikas nekaitīguma apdraudējumu identificēšana – apdraudējumu identificēšana bija pirmais solis oficiālā riska novērtēšanas procesā.
Apdraudējumu identificēšana aptvēra četrus šūnu pārtikas ražošanas procesa posmus: šūnu iegūšanu, šūnu augšanu un ražošanu, šūnu iegūšanu un pārtikas pārstrādi. Eksperti bija vienisprātis, ka, lai gan daudzi apdraudējumi jau ir labi zināmi un pastāv vienlīdzīgi arī tradicionāli ražotā pārtikā, uzmanība, iespējams, jāpievērš konkrētiem materiāliem, izejvielām, sastāvdaļām, tostarp potenciālajiem alergēniem, un iekārtām, kas ir raksturīgākas šūnu pārtikas ražošanai.
Lai gan FAO atsaucas uz “uz šūnām balstītu pārtiku”, ziņojumā atzīts, ka nozarē bieži tiek lietoti arī termini “kultivēts” un “kultivēts”. FAO mudina valstu regulatīvās iestādes ieviest skaidru un konsekventu valodu, lai mazinātu pārpratumus, kas ir ļoti svarīgi marķēšanai.
Ziņojumā ieteikts, ka šūnu bāzes pārtikas produktu pārtikas nekaitīguma novērtēšanā ir piemērota pieeja katram gadījumam atsevišķi, jo, lai gan var izdarīt vispārinājumus par ražošanas procesu, katrā produktā var izmantot dažādus šūnu avotus, sastatnes vai mikronesējus, barotnes sastāvus, kultivēšanas apstākļus un reaktoru konstrukcijas.
Tajā arī norādīts, ka vairumā valstu uz šūnām balstītus pārtikas produktus var novērtēt saskaņā ar esošajiem jauno pārtikas produktu regulējumiem, kā piemērus minot Singapūras grozījumus jauno pārtikas produktu noteikumos, iekļaujot uz šūnām balstītus pārtikas produktus, un ASV oficiālo vienošanos par marķēšanas un drošības prasībām pārtikai, kas ražota no mājlopu un mājputnu kultivētām šūnām. Tajā piebilsts, ka ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) ir paziņojis par savu nodomu izstrādāt noteikumus par no dzīvnieku šūnām iegūtu gaļas un mājputnu produktu marķēšanu.
Saskaņā ar FAO datiem, “pašlaik ir ierobežots informācijas un datu apjoms par šūnu bāzes pārtikas nekaitīguma aspektiem, lai palīdzētu regulatoriem pieņemt pamatotus lēmumus”.
Ziņojumā norādīts, ka lielāka datu ģenerēšana un apmaiņa globālā līmenī ir būtiska, lai radītu atvērtības un uzticības atmosfēru, kas nodrošinātu visu ieinteresēto personu pozitīvu iesaisti. Tajā arī teikts, ka starptautiskas sadarbības centieni sniegtu labumu dažādām pārtikas nekaitīguma kompetentajām iestādēm, jo īpaši tām, kas atrodas valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, lai tās varētu izmantot uz pierādījumiem balstītu pieeju nepieciešamo normatīvo darbību sagatavošanai.
Noslēgumā tas norāda, ka papildus pārtikas nekaitīgumam citas jomas, piemēram, terminoloģija, tiesiskais regulējums, uztura aspekti, patērētāju uztvere un pieņemšana (tostarp garša un pieejamība), ir tikpat svarīgas un, iespējams, pat svarīgākas šīs tehnoloģijas ieviešanai tirgū.
Ekspertu konsultācijām, kas pagājušā gada 1.–4. novembrī notika Singapūrā, FAO izsludināja atklātu globālu ekspertu aicinājumu no 2022. gada 1. aprīļa līdz 15. jūnijam, lai izveidotu ekspertu grupu ar daudznozaru zināšanām un pieredzi.
Kopumā pieteicās 138 eksperti, un neatkarīga atlases komisija pārskatīja un sarindoja pieteikumus, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem – 33 pretendenti tika atlasīti. No tiem 26 aizpildīja un parakstīja veidlapu “Konfidencialitātes apņemšanās un interešu deklarācija”, un pēc visu atklāto interešu izvērtēšanas kandidāti, kuriem netika konstatēts interešu konflikts, tika uzskaitīti kā eksperti, savukārt kandidāti ar atbilstošu pieredzi attiecīgajā jautājumā, ko varētu uztvert kā potenciālu interešu konfliktu, tika uzskaitīti kā resursi.
Tehniskās grupas eksperti ir:
Anils Kumars Anals, profesors, Āzijas Tehnoloģiju institūts, Taizeme
Viljams Čens, apbalvotais profesors un pārtikas zinātnes un tehnoloģijas direktors Nanyangas Tehnoloģiju universitātē, Singapūrā (priekšsēdētāja vietnieks)
Dīpaks Čoudhurijs, bioražošanas tehnoloģiju vecākais zinātnieks, Bioapstrādes tehnoloģiju institūts, Zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības aģentūra, Singapūra
lSghaier Chriki, Ronas-Alpu Augstākās lauksaimniecības institūta asociētais profesors, Francijas Nacionālā lauksaimniecības, pārtikas un vides pētniecības institūta pētnieks (darba grupas priekšsēdētāja vietnieks)
lMarie-Pierre Ellies-Oury, docente, Institut National de la Recherche Agronomique et de L'Environnement un Bordeaux Sciences Agro, Francija
Džeremija Fasano, vecākais politikas padomnieks, Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde, ASV (priekšsēdētājs)
Mukunda Gosvami, vadošais zinātnieks, Indijas Lauksaimniecības pētījumu padome, Indija
Viljams Holmens, profesors un katedras vadītājs, Rutgersas Universitāte, ASV
Džefrijs Muriira Karau, kvalitātes nodrošināšanas un inspekcijas direktors, Kenijas Standartu birojs
lMartins Alfredo Lema, biotehnologs, Kvilmsas Nacionālā universitāte, Argentīna (priekšsēdētāja vietnieks)
lReza Ovisipour, docente, Virdžīnijas Politehniskais institūts un Valsts universitāte, ASV
Kristofers Simuntala, vecākais biodrošības virsnieks, Nacionālā biodrošības pārvalde, Zambija
lJongnings Vu, galvenais zinātnieks, Nacionālais pārtikas nekaitīguma riska novērtēšanas centrs, Ķīna
Publicēšanas laiks: 2024. gada 4. decembris